frustrator
Latin
Noun
frūstrātor m (genitive frūstrātōris); third declension
- a deceiver, delayer
Declension
Third-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | frūstrātor | frūstrātōrēs |
| Genitive | frūstrātōris | frūstrātōrum |
| Dative | frūstrātōrī | frūstrātōribus |
| Accusative | frūstrātōrem | frūstrātōrēs |
| Ablative | frūstrātōre | frūstrātōribus |
| Vocative | frūstrātor | frūstrātōrēs |
References
- “frustrator”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- frustrator in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.