impetiturus

Latin

Etymology

Future active participle of impetō

Participle

impetītūrus (feminine impetītūra, neuter impetītūrum); first/second-declension participle

  1. going to attack

Declension

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative impetītūrus impetītūra impetītūrum impetītūrī impetītūrae impetītūra
Genitive impetītūrī impetītūrae impetītūrī impetītūrōrum impetītūrārum impetītūrōrum
Dative impetītūrō impetītūrō impetītūrīs
Accusative impetītūrum impetītūram impetītūrum impetītūrōs impetītūrās impetītūra
Ablative impetītūrō impetītūrā impetītūrō impetītūrīs
Vocative impetītūre impetītūra impetītūrum impetītūrī impetītūrae impetītūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.