murarius

Latin

Etymology

From mūrus (“wall”) +‎ -ārius (agent noun suffix).

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /muːˈraː.ri.us/, [muːˈräːriʊs̠]
  • (Ecclesiastical) IPA(key): /muˈra.ri.us/, [muˈräːrius]

Noun

mūrārius m (genitive mūrāriī or mūrārī); second declension

  1. A bricklayer.
  2. A mason

Declension

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative mūrārius mūrāria mūrārium mūrāriī mūrāriae mūrāria
Genitive mūrāriī mūrāriae mūrāriī mūrāriōrum mūrāriārum mūrāriōrum
Dative mūrāriō mūrāriō mūrāriīs
Accusative mūrārium mūrāriam mūrārium mūrāriōs mūrāriās mūrāria
Ablative mūrāriō mūrāriā mūrāriō mūrāriīs
Vocative mūrārie mūrāria mūrārium mūrāriī mūrāriae mūrāria
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.