телефон

Telefone

Búlgaro

Substantivo

телефон

  1. telefone


Cazaque

Substantivo

телефон

  1. telefone


Macedónio/Macedônio

Substantivo

телефон

  1. telefone


Russo

Substantivo

Caso Singular Plural
Nominativo телефо́нтелефо́ны
Genitivo телефо́нателефо́нов
Dativo телефо́нутелефо́нам
Acusativo телефо́нтелефо́ны
Instrumental телефо́номтелефо́нами
Preposicional телефо́нетелефо́нах

телефон, inanimado, masculino, segunda declinação

  1. telefone
  2. (por extensão) número de telefone

Entradas relacionadas

  • substantivos: телефонист, телефонистка, телефония, телефонограмма, телефонизация, радиотелефон
  • adjetivos: телефонный, телефонизированный
  • verbos: телефонировать, телефонизировать

Etimologia

Do grego antigo τῆλε + φωνή.

Pronúncia

  • AFI: [tʲɪlʲɪˈfon]
  •  Audio fonte ?


Sérvio

Substantivo

телефон

  1. telefone


Tchuvache

Substantivo

телефон

  1. telefone


Ucraniano

Substantivo

телефон

  1. telefone
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.