sancio
Latim
Verbo
sanciō, -īs, sānxī, sānctum, -īre quarta conjugação
Conjugação
Conjugação de sanciō, quarta conjugação
| Formas ativas | |||||||
| Modo verbal\número e pessoa | Singular | Plural | |||||
| primeira | segunda | terceira | primeira | segunda | terceira | ||
| Indicativo | Presente | sanciō | sancīs | sancit | sancīmus | sancītis | sanciunt |
| Pretérito imperfeito | sanciēbam | sanciēbās | sanciēbat | sanciēbāmus | sanciēbātis | sanciēbant | |
| Futuro | sanciam | sanciēs | sanciet | sanciēmus | sanciētis | sancient | |
| Pretérito perfeito | sānxī | sānxistī | sānxit | sānximus | sānxistis | sānxērunt, sānxēre | |
| Pretérito mais-que-perfeito | sānxeram | sānxerās | sānxerat | sānxerāmus | sānxerātis | sānxerant | |
| Futuro do pretérito | sānxerō | sānxeris | sānxerit | sānxerimus | sānxeritis | sānxerint | |
| Subjuntivo | presente | sanciam | sanciās | sanciat | sanciāmus | sanciātis | sanciant |
| Pretérito imperfeito | sancīrem | sancīrēs | sancīret | sancīrēmus | sancīrētis | sancīrent | |
| Pretérito perfeito | sānxerim | sānxerīs | sānxerit | sānxerīmus | sānxerītis | sānxerint | |
| Pretérito mai-que-perfeito | sānxissem | sānxissēs | sānxisset | sānxissēmus | sānxissētis | sānxissent | |
| Imperativo | Presente | sancī | sancīte | ||||
| Futuro | sancitō | sancitō | sancitōte | sanciuntō | |||
| Formas passivas | |||||||
| Modo verbal\número e pessoa | Singular | Plural | |||||
| primeira | segunda | terceira | primeira | segunda | terceira | ||
| Indicativo | Presente | sancior | sancīris, sancīre | sancītur | sancīmur | sancīminī | sanciuntur |
| Pretérito imperfeito | sanciēbar | sanciēbāris, sancēbāre | sancēbātur | sanciēbāmur | sanciēbāminī | sanciēbantur | |
| Futuro | sanciar | sanciēris, sanciēre | sanciētur | sanciēmur | sanciēminī | sancientur | |
| Pretérito perfeito | sānctus sum | sānctus es | sānctus est | sānctī sumus | sānctī estis | sānctī sunt | |
| Pretérito-mais-que-perfeito | sānctus eram | sānctus erās | sānctus erat | sānctī erāmus | sānctī erātis | sānctī erant | |
| Futuro do pretérito | sānctus erō | sānctus eris/ere | sānctus erit | sānctī erimus | sānctī eritis | sānctī erunt | |
| Subjuntivo | presente | sanciar | sanciāris, sanciāre | sanciātur | sanciāmur | sanciāminī | sanciantur |
| Pretérito imperfeito | sancīrer | sancīrēris, sancīrēre | sancīrētur | sancīrēmur | sancīrēminī | sancīrentur | |
| Pretérito perfeito | sānctus sim | sānctus sīs | sānctus sit | sānctī sīmus | sānctī sītis | sānctī sint | |
| Pretérito mai-que-perfeito | sānctus essem/forem | sānctus essēs/forēs | sānctus esset/foret | sānctī essēmus/forēmus | sānctī essētis/forētis | sānctī essent/forent | |
| Imperativo | Presente | sancīre | sanciminī | ||||
| Futuro | sancitor | sancitor | sanciuntor | ||||
| Formas infinitivas | ||||||
| Vozes | Ativo | Passiva | ||||
| Modo verbal\tempo | Presente | Pretérito perfeito | Futuro | Presente | Pretérito perfeito | Futuro |
| Infinitivos | sancīre | sānxisse | sānctūrus esse | sānxīrī | sānctus esse | sānctum īrī |
| Paricípios | sanciēns | sānctūrus | sānctus | sanciendus | ||
| Formas nominais | ||||||
| Modo verba/declinação | Gerúndio | Supino | ||||
| Nominativo | Genitivo | Dativo/ablativo | Acusativo | Acusativo | Ablativo | |
| Formas impessoais | sancīre | sanciendī | sanciendō | sanciendum | sānctum | sānctū |
Descendentes
- Italiano : sancire
Verbetes derivados
|
|
Etimologia
- Do sobrenome latino Sancus de Semo Sancus Semō Sancus.
Ligações externas
- "sancio", in Saraiva, Francisco dos Santos. Novíssimo Dicionário Latino-Portuguez. 7.ed. Rio de Janeiro: Editora Garnier, 1927.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.