urinor

Latim

Verbo

presente ativo urinor, infinitivo presente urinari, pretérito perfeito ativo urinatus sum.

  1. mergulhar.

Conjugação
    Conjugação
Radical do presente urin-
Presente do indicativo
voz ativasing.plur.
I. urinorurināmur
II. urinārisurināminī
III. urinātururināntur
Imperativo
voz ativa urināreurināminī
Presente do subjuntivo
voz ativasing.plur.
I. urinerurinēmur
II. urinērisurinēminī
III. urinētururinentur
Imperfeito do indicativo
voz ativasing.plur.
I. urinābarurinābāmur
II. urinābārisurinābāminī
III. urinābātururinābantur
Imperfeito do subjunctivo
voz ativasing.plur.
I. urinārerurinārēmur
II. urinārērisurinārēminī
III. urinārētururinārentur
Futuro do indicativo
act.sing.plur.
I. urināborurinābimur
II. urināberisurinābiminī
III. urinābitururinābuntur
Radical do perfeito urin-
Perfeito indicativo
voz ativasing.plur.
I. urinātus sumurinātus sumus
II. urinātus esurinātus estis
III. urinātus esturinātus sunt
Perfeito do subjuntivo
act.sing.plur.
I. urinātus simurinātus sīmus
II. urinātus sīsurinātus sītis
III. urinātus siturinātus sint
Mais-que-perfeito do indicativo
voz ativasing.plur.
I. urinātus eramurinātus eramus
II. urinātus erasurinātus eratis
III. urinātus eraturinātus erant
Mais-que-perfeito do subjuntivo
voz ativasingplur.
I. urinātus essemurinātus essemus
II. urinātus essesurinātus essetis
III. urinātus esseturinātus essent
Futuro perfeito
voz ativasing.plur.
I. urinātus erōurinātus erimus
II. urinātus erisurinātus eritis
III. urinātus eriturinātus erint
Infinitivo
voz ativa
pres. urinārī
perf. urinātum, -am, -um esse
fut. urinātūrum, -am, -um esse
Particípios
pres. urinans, -antis
perf. urinātus, -a, -um
fut. ativo urinātūrus, -a, -um
fut.pass. (gerundivo) urinandus, -a, -um
Gerúndios e Supinos
gerund. urinandī
supino urinātum

Pronúncia
  • AFI: /uːˈriː.nor/

Etimologia
De urina.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.