venator
Latim
Declinação
| Substantivo de terceira declinação | |||
| Número | Singular | Plural | |
| Casos | Nominativo | vēnātor | vēnātōrēs |
| Vocativo | vēnātor | vēnātōrēs | |
| Acusativo | vēnātōrĕm | vēnātōrēs | |
| Genitivo | vēnātōrĭs | vēnātōrum | |
| Dativo | vēnātōrī | vēnātōrĭbus | |
| Ablativo | vēnātōrĕ | vēnātōrĭbus | |
Verbetes derivados
- vēnātor canis: cão de caça
Pronúncia
- vē.nā.tor
- (latim clássico) AFI: [wɛː.ˈnaː.toɾ]
Ligações externas
- "venator", in Saraiva, Francisco dos Santos. Novíssimo Dicionário Latino-Portuguez. 7.ed. Rio de Janeiro: Editora Garnier, 1927.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.